Īsi par mums

Riga Animal Save ir dzīvniektiesību kustības Animal Save Movement atzars Rīgā.

The Save Movement aizsākās 2010. g. Kanādā, un šobrīd pēc šīs kustības principiem darbojas vairāk nekā 500 aktīvistu grupas visā pasaulē. Viens no galvenajiem kustības iedvesmotājiem ir Ļevs Tolstojs un viņa rakstītais: “Kad kādas būtnes ciešanas rada sāpes arī tevī, neļaujies sākotnējam impulsam novērsties no tā, bet gluži otrādi – pietuvojies, cik vien vari, un centies palīdzēt.”

Mūsu mērķi ir:

Mēs aicinām nepievērt acis uz to, kas ik dienu tiek nodarīts dzīvniekiem, bet kļūt par aktīviem netaisnības un nežēlības lieciniekiem un izgaismot to sabiedrībai, filmējot, fotografējot, stāstot un publicējot šos stāstus.

Mēs aicinām aizdomāties, kas jāpiedzīvo miljoniem dzīvnieku tādēļ vien, ka ir pieņemts viņus lietot uzturā vai izmantot citiem nolūkiem.

Mēs aicinām pievienoties mūsu pasākumiem, kas balstās nevardarbīgā, iekļaujošā un empātiskā pieejā. Ikviens ir gaidīts!

Paldies!

Kautuvju akcijas

Latvijā ik gadu apēšanai nokauj ap 70 000 govis un teļus, 450 000 cūkas, 28 000 aitas un vairāk nekā 20 miljonus mājputnu. Tātad vidēji katru dienu Latvijā vien nokauj vairāk nekā 55 000 tūkstošus dzīvnieku. Tas ir milzīgs skaits, taču cilvēki viņus neredz un tāpēc nedomā par šiem dzīvniekiem. Mēs gribam šos upurus padarīt redzamus, tādēļ rīkojam pie kautuvēm miermīlīgas līdzjūtības un piemiņas akcijas jeb vigilus, ko "Animal Save Movement" dzīvnieku aizstāvju grupas rīko visā pasaulē.

Spied uz attēla, lai apskatītu fotogalerijas un rakstus!

Aktīvisti pie kautuves rīko protesta akciju

Laikraksts “Druva”, 2019. g. 9. oktobris.

Teksts: Monika Sproģe. Foto: Andris Lācis.

Grib mainīt attieksmi. Pirmdienas vakarā Cēsu gaļas kombināta darbiniekus pārsteidza cilvēki, kas pulcējās pie uzņēmuma. Akcijas rīkotāju mērķis nebija vērsties pret Cēsu gaļas kombinātu, bet vērst uzmanību uz gaļai paredzēto dzīvnieku situāciju pasaulē un cilvēku attieksmi pret tiem.

Pie Cēsu gaļas kombināta pirmdien notika miermīlīga akcija, kurā pulcējās aptuveni 30 cilvēku, lai protestētu pret dzīvnieku nokaušanu. Akcijas dalībnieki aicināja sabiedrību aizdomāties par gaļu un to, kā tā iegūta.

Organizācijas “Riga Animal Save” līdzjūtības akcijas rīkotājs Sandris Ādminis informēja, ka šādi pasākumi plānoti pie vairākām lopkautuvēm, bet Cēsu gaļas kombināts izvēlēts tālab, ka tur lopu transporta kustība ir lielāka nekā pie nelielām kautuvēm attālākos reģionos ārpus Rīgas.

S. Ādminis akcentē, ka šajā situācijā uzsvari likti nevis uz konkrēto lopkautuvi, bet problēmu, lopu kaušanu pēc būtības. “Ja mūsu darbības rezultātā parādīsies arvien lielāks skaits cilvēku, kam rūp dzīvnieki, mēs varētu gaidīt, ka cilvēkiem rastos pārdomas. Tas ir jautājums par pārtikas ražošanas sistēmas caurspīdīgumu. Piesaukšu Paula Makartnija sievu, sakot, ja lopkautuvēm būtu stikla sienas, mēs visi būtu veģetārieši. Mūsu organizācija nevēlas, lai sabiedrība pievēršas tikai veģetārismam, domājot, ka ar to viss ir izteikts. Ambīcijas ir lielākas. Vēlamies panākt, lai sabiedrība pārstātu uz dzīvniekiem skatīties kā uz brīvi lietojamiem, noderīgiem resursiem. Uzskatām, ka mūsdienās ir daudz dažādu materiālu un metožu, kā ilgtermiņā uzglabāt augu valsts pārtiku. Un ir pētnieciski pamatots, ka transportēt augu valsts pārtiku ir videi mazāk kaitīgi, nekā audzēt lopus, tātad alternatīvas pastāv. Vairums cilvēku nemaz nezina, ka Latvijā ik gadu nokauj ap 100 000 govju un teļu, 450 000 cūku, 22 000 aitu un 17 miljonus mājputnu (2017.g. dati). Tas ir milzīgs daudzums, taču cilvēki šos dzīvniekus neredz un tāpēc par to nedomā,” saka aktīvists.

Cilvēku drūzmēšanās pie Cēsu gaļas kombināta, rokās turot plakātus, uzņēmuma vadībai bija pārsteigums, un ražošanas daļas vadītāja Ieva Jercēna par patīkamu to nenosauca. Tomēr uzņēmuma darbinieki akcijas rīkotājiem ļāva pietuvoties smagajām mašīnām, kurās tobrīd atradās lopi. Gaļas kombināta realizācijas daļas vadītāja un reizē arī uzņēmuma izpilddirektore “Druvai” atklāja, ka akcijas laikā devās aprunāties ar dalībniekiem, skaidroja situāciju no tautsaimniecības, tirgus un lopkopības perspektīvas, taču protestētāji, lai gan sacītajā ieklausījušies, skaidrojumus neesot vēlējušies tā pa īstam saklausīt. I. Jercēna bilda, ka dzīvojam demokrātiskā valstī, līdz ar to katram ir tiesības uz vārda un rīcības brīvību, tāpēc paust viedokli arī šādā formā aizliegt nevar, taču norādīja uz organizācijas biedru izpratnes trūkumu: “Ja cilvēki atteiksies no dzīvnieku kaušanas, tad lauksaimniekiem nebūs nozīmes strādāt. Laiks iet uz priekšu, arī lopu kaušanas metodes kļūst līdzcietīgākas. Nozarē visu laiku domā par dzīvnieka ciešanu mazināšanu, labturības prasību ievērošanu, sadarbību ar atbildīgajiem dienestiem un kontroli. Ja piesauktā organizācija vēlas panākt jelkādu ietekmi, tad tai jābūt globālai kustībai. Un, ja mēs atsakāmies no liellopu kaušanas, tad jāatsakās arī no kaķīšiem un sunīšiem. Vienam no akcijas dalībniekiem bija līdzi suns, žēl – nepavaicājām, ko viņa mājdzīvnieks ēd? Domājam, zāli diezin vai. Arī mājdzīvnieku barībā tiek izmantoti dzīvnieku izcelsmes produkti. Vairākiem no protestētājiem kājās bija ādas zābaki… No dzīvnieka neiegūstam tikai gaļu, iegūstam arī virkni blakusproduktu. Un arvien – pieprasījums nosaka piedāvājumu. Ja raugāmies lielākās aplēsēs, cilvēki visā pasaulē vēl nav gatavi atteikties no gaļas, un domājam, ka tik drīz arī neatteiksies, bet iestāties par veģetārismu, protams, nav aizliegts.”

Akcijā piedalījās arī cēsniece Arta Kazaka. Viņa savu dalību protestā pamato: “Vēlējos paskatīties un sajust šos dzīvniekus tieši pirms došanās uz kautuvi, atvadu mirklī bija skumjāk un bēdīgāk, nekā gaidīju. Manuprāt, katram cilvēkam neatkarīgi no tā, vai viņš ēd vai neēd gaļu, vajadzētu atnākt uz šādu akciju un pavērot savas izjūtas. Jāparaugās uz saikni starp uzturu un dzīvniekiem. Ir svarīgi saskatīt, ka šīs lietas notiek, kaut mēs tās neredzam. Turklāt, piedaloties šajā akcijā, es redzēju visas iesaistītās puses un zinu, ka gribēšu visu labāk izprast, jo gaļas kombināta darbinieki bija ļoti atsaucīgi un laipni. Viņi parādīja, ka labestība ir visās pusēs, tāpēc neko nevar vērtēt viennozīmīgi.”

Cēsu pašvaldības Komunikācijas un klientu servisa pārvaldes vadītājs Kārlis Pots ziņo, ka labdarības akcijas norise ar pašvaldību bija saskaņota un akcijas mierīgu norisi uzmanīja arī Valsts un pašvaldības policija.

Līdzjūtības akcija pie lopu kautuves Nākotnē

Laikraksts “Zemgale”, 2019. g. 19. decembris.

Teksts un foto: Edīte Bēvalde.

Aizvakar pie gaļas pārstrādes uzņēmuma (GPU) «Nākotne» norisinājās dzīvnieku draugu kustības «Riga Animal Save» Ziemassvētku žēlsirdības akcija dzīvniekiem, kas tiek vesti uz nokaušanu. Ar plakātiem, ko rotāja dažādi saukļi, piemēram, «Labestībai ir nākotne», «Mēs esam par zvēriem, ne pret cilvēkiem», «Saudzējam visus!», pulcējās ap 20 dzīvnieku aizstāvji.

Plašsaziņas līdzekļiem izplatītajā informācijā bija norādīts, ka organizācija akcijas norises vietu nepublisko, jo nevēlas konfliktēt ar uzņēmējiem vai vērsties pret konkrētu kautuvi vai tās darbiniekiem.

- Mēs vēlamies, lai uzmanības centrā ir paši dzīvnieki un akcijas ideja – līdzjūtības, žēlsirdības veicināšana, - akcentē akcijas organizators Sandris Ādminis.

Vigils (no latīņu vigilia – nomods) jeb līdzjūtības akcija, kurā ikviens ir aicināts kļūt par liecinieku dzīvniekie, ko ved uz lopkautuvi, šogad Latvijā notika jau otrreiz. Pirmoreiz līdzīga akcija norisinājās 7. oktobrī pie lopkautuves cēsīs, kur pulcējās aptuveni 30 dzīvnieku aizstāvji, kas pēc vienošanās ar uzņēmuma vadību pietuvojās smagajā automašīnā vestajām govīm un teļiem. Šoreiz dzīvnieku draugi vēlējās būt aculiecinieki tam, kā uzņēmuma teritorijā uz pārstrādi tiek piegādātas cūkas. Viņi aicināja smagā transportlīdzekļa vadītāju apturēt spēkratu, jo arī vēlējās redzēt dzīvniekus, kas ziemas apstākļos tiek transportēti slēgtā furgonā. Diemžēl ne transportlīdzekļa vadītājs, ne arī citi uzņēmuma darbinieki šādu iespēju nenodrošināja, vien norādīja, ka lūkas ir atvērtas, kad ārā ir silts. Organizācijas pārstāvji jutās vīlušies, tika apspriesta iespēja no attāluma nofilmēt, kā dzīvnieki no transportlīdzekļa tiek dzīti ārā. Vaicāti par pastiprināto vēlmi redzēt un fotografēt šos dzīvniekus, akcijas dalībnieki sacīja, ka ir nepieciešams sabiedrību informēt par šādām darbībām, lai cilvēki apzinās, ka ikviens kustonis ir dzīva būtne. Viņuprāt, šobrīd iedzīvotājiem ir maz iespēju redzēt dzīvniekus brīvā dabā, tāpēc arī gaļas šķēle šķīvī vai veikala plauktā neasociējas ar kādu konkrētu dzīvnieku, bet gan pārtiku.

Nevajag lieki satraukt

Lai parunātos ar aktīvistiem, pagalmā iznāca uzņēmuma vadības komanda. Uz Sandra Ādmiņa iebildi, ka dzīvnieku draugi vēlējās redzēt un nofotografēt dzīvniekus, kuri tiek piegādāti uz lopkautuvi, GPU valdes priekšsēdētājs Egils Imermanis izrādīja sapratni, taču teica, ka dzīvnieku pārvietošana nav nekāds šovs. Viņš arī paskaidroja, ka cūkas nav vēlams lieki satraukt.

Valdes locekle Agnese Jakūna-Prince, ka tieši šāda vēlme – redzēt dzīvniekus – var tiem radīt stresu. Viņa sacīja:

- Neviens neiet un viņus neskatās, lai lieki netracinātu.

Akcijas organizators interesējās, kad var ierasties un paskatīties cūkas pa automašīnas atvērtajām lūkām. Egils Imermanis teica, ka tas car notikt vasaras periodā, kad ārā ir karsts, jo tad transportlīdzeklim lūkas parasti ir vaļā. Ziemā tās ir aizvērtas.

Sandris Ādminis arī piebilda, ka pirms pulcēšanās uzņēmuma teritorijā akcijas dalībniekus instruēja, ko darīt vai nedarīt, lai dzīvniekus nesatrauktu, taču pieredze liecinot, ka cūkas ir ziņkārīgas un tāds lieku acu pāris rukšķētājas ne īpaši satrauc. Kāda no klātesošajām jaunietēm bilda – pētījumi norāda, ka dzīvnieki (sevišķi liellopi) izjūt savas nāves tuvošanos. Egils Imermanis paskaidroja, ka šāda uzvedība varētu būt liellopiem, taču GPU “Nākotne” liellopus nekauj, nepieciešamības gadījumā to kautķermeņus iepērk. Vaicāts par nupat piegādāto kravu, uzņēmuma pārstāvis pastāstīja, ka šajā reizē tika atvestas 200 cūkas, lai gan transportlīdzeklī satilpst vairāk. Pēc piegādes dzīvnieki tiekot izvietoti aizgaldos. Konkrētie dzīvnieki tika piegādāti no Priekules, bet uzņēmums sadarbojas arī ar citiem cūku audzētājiem valstī.

Darbība ir pārskatāma

Tā kā tuvojas Ziemassvētki, akcijas dalībnieki interesējās, vai šo svētku laikā palielinās uzņēmumā saražotās produkcijas apjoms. Egils Imermanis stāstīja, ka uzņēmums strādā plānveidīgi. Arī Agnese Jakūna-Prince apstiprināja, ka ražošana notiek, vadoties pēc pieprasījuma.

Vēl dzīvnieku draugi interesējās, kā lopiņi tiek nokauti, vai uzņēmums nav saskāries ar labturības noteikumu pārkāpumiem. Valdes priekšsēdētājs informēja, ka uzņēmumā ir darbinieks, kurš atbild par labturības noteikumiem, tāpat GPU ikdienā uzrauga Pārtikas un veterinārais dienests. Uzņēmums ievēro visus tā darbību reglamentējošos nosacījumus.

Egils Imermanis pastāstīja, ka GPU “Nākotne” nav nodoma kaut ko darīt slepeni, piemēram veikt dzīvnieku transportēšanu. Sacīto viņš pamatoja ar to, ka transports ir marķēts, tas pārvietojas dienas laikā pa publiskiem ceļiem.

- Visas kravas tiek pieteiktas, kad izbrauc, kad iebrauc - uzsvēra Agnese Jakūna-Prince.

- Mēs nedarām neko tādu, ko vajadzētu slēpt, - bilda Egils Imermanis.

Viena no akcijas dalībniecēm paskaidroja, ka viņiem nav nolūka nosodīt uzņēmuma darbību, bet gan parādīt cilvēkiem, ka desas šķēle reiz bija dzīvnieks, kas tika nogādāts lopkautuvē uz pārstrādi.

Savukārt Sandris Ādminis interesējās, vai tad, ja valstī samazināsies tendence patērēt gaļu, uzņēmums varētu pievērsties citai darbības sfērai. Egils Imermanis vaļsirdīgi sacīja, ka šāda lieta jau ir apdomāta, arī konkrētas idejas ir rastas, taču par tām publiski runāt viņš nevēlējās. Viņš gan piebilda, ka gaļas patēriņa samazināšanās Latvijā ir minimāla.

Sarunas noslēgumā Egils Imermanis pauda atzinību par šādām dzīvnieku draugu aktivitātēm un atzina, ka respektē viņu darbību, kā arī to, ka aktīvisti ir saprotoši attiecībā uz uzņēmuma darbību. Savukārt Sandris Ādminis izteica cerību, ka viņu pulkam nākotnē varētu pievienoties arī GPU darbinieki.

- Nekad neko nevaram zināt. Mēs nesakām “nekad”, - noteica Egils Imermanis.

Sāp arī četrkājainajiem

Gados jauno aktīvistu pulkā “Zemgale” pamanīja arī vecāka gadagājuma kungu. Andris Lācis labprāt pastāstīja par savu motivāciju pievienoties šai organizācijai. Vīrietis teica, ka gaļu uzturā nelieto jau piecus gadus. Šādu lēmumu pieņēmis pēc skumja zaudējuma privātajā dzīvē. Viņam aizsaulē aizgājusi mamma. Bieži apmeklējot kapsētu un sērojot par aizgājušajiem tuviniekiem, viņām radās pārdomas par to, ka cilvēks nav vienīgā dzīvā būtne, kura jūt.

- Sevis žēlošana manī raisīja emocijas, ka man kļuva žēl visa dzīvā, - atklāja sarunbiedrs un piebilda, ka veikalā uz gaļas vitrīnām viņam esot grūti pat paskatīties. Sarunā ar “Zemgali” akcijas organizators pastāstīja, ka pasaulē kustība “Animal Save Movement” darbojas jau kopš 2010. gada, Latvijā apmēram gadu. Arī citviet darbojas darbojas līdzīgas aktīvistu grupas, tajās galvenokārt iesaistās gados jauni cilvēki.

- Lai gan ir arī citas līdzīgas organizācijas, mūsu darbība ir mazliet specifiska. Mēs pievēršamies tam brīdim, kad dzīvniekus nogalina. Neko daudz tiem palīdzēt vairs nevaram, taču šos dzīvniekus uztveram tikpat nopietni kā suņus vai kaķus. Paskatoties tam dzīvniekam acīs, redzam, ka viņš ir tikpat sabijies, kā mājas mīlulis. Un, iespējams, tad ir grūtāk patērēt tā gaļu. Ja mēs saudzējam savus mājas mīluļus, vai ir grūti saudzēt arī visus citus? Arī viņiem ir psiholoģiskie pārdzīvojumi, - stāstīja Sandris Ādminis un joprojām neslēpa vilšanos, ka nebija iespējas dzīvniekus redzēt.

Vaicāti, kāpēc tik ļoti viņi uzstāj uz to, ka ir jāredz šie lopiņi, aktīvisti paskaidroja, ka, viņuprāt, ir būtiski redzēt to, kā dzīvnieki jūtas.

- Tā mēs gūstam izpratni par šo procesu un to labāk varam izstāstīt citiem, - bilda viena no klātesošajām.

Organizācijas pārstāvji norādīja arī uz statistikas datiem, kas liecina, ka mūsu valstī gadā tiek nokauts teju pusmiljons rukšu, pēdējos gados ap 300000. Taču pavisam valstī ik gadu dzīvību zaudē ap 20 miljoniem sauszemes dzīvnieku.

Akciju turpinās

Protestētāju vidū bija arī divas dobelnieces – Krista Kristiāna Kristapsone un Anastasija Ciesa.

- Par “Riga Animal Save” uzzināju no viņu publikācijām “Facebook”. Jau pēc pirmā vigila viņi sarīkoja akciju, kuras laikā demonstrēja tur iegūtos materiālus. Mēs tur palīdzējām. Bija vēlme piedalīties, tāpēc esam te. Es jau četrus gadus esmu vegāne. Sākumā ģimenē par to var būt neizpratne, tāpēc ir būtiskas šādas akcijas, kad pietuvojamies dzīvniekiem un parādām tos cilvēkiem, savienojot produktu ar dzīvo radību, - stāstīja topošā vēsturniece Krista Kristiāna Kristapsone.

Dzīvnieku aizstāvji teica, ka šādas klusas pulcēšanās pie lopkautuvēm plāno īstenot regulāri, lai pievērstu uzmanību dzīvniekiem un veicinātu diskusijas par cieņpilnu izturēšanos pret viņiem.

Dzīvnieku aizstāvji pulcējas līdzjūtības akcijā pie “Kurzemes gaļsaimnieka”

Laikraksts "Kurzemes Vārds”, 2021. g. 1. septembris

Teksts: Linda Kilevica. Foto: Egons Zīverts.

Padsmit cilvēki ar plakātiem rokās vakar dienas vidū vairākas stundas pavadīja starptautiskās dzīvnieku aizstāvības kustības ”Animal Save Movement” atzara Latvijā ”Riga Animal Save” rīkotajā līdzjūtības akcijā pie uzņēmuma ”Kurzemes gaļsaimnieks” Paplakā. ”Mūsu mērķis ir pakāpeniski panākt, ka var nedarīt pāri dzīvniekiem, sevišķi, ja zinām, ka tie jūt un cieš,” sacīja organizators Sandris Ādminis, kurš uzskata, ka neēst dzīvnieku izcelsmes produktus mūsdienās ir vairāk nekā iespējams.

Kas ar dzīvniekiem notiek starpposmā no fermas līdz produktam, sabiedrība uzzina ļoti reti, tas ir iemesls, kāpēc “Riga Animal Save” rīko akcijas pie kautuvēm. “Mūsu uzdevums ir būt par dzīvnieku likteņa lieciniekiem, lai sabiedrībā šo tēmu padarītu aktuālāku,” saka Sandris Ādminis.

Iepriekš šādas līdzjūtības akcijas notikušas Vidzemē un Zemgalē. Miermīlīgās pulcēšanās pievērš sabiedrības uzmanību dzīvniekiem, kurus no to audzēšanas vietām ved uz nokaušanas vietām, viņš pastāsta. ”Savā ziņā cilvēki jūt dzīvniekiem līdzi, bet ikdienā neredz,” uzsver dzīvnieku aizstāvis.

Viņš ievācis ziņas, ka Latvijā esot aptuveni 80 reģistrētas kautuves. Pagājušajā gadā nokauti vairāk nekā 21 miljons dzīvnieku. ”Kautuve, pie kuras šodien esam, ir ar ļoti lielu jaudu, spēj stundas laikā nokaut 150 cūkas,” norāda S. Ādminis. Ar kautuvju vadību vienojušies, ka kravas automašīnu šoferi uz dažām minūtēm piestāj, sanākušie pieiet, paskatās, nofotografē dzīvniekus un atvadās no viņiem. “Viena mūsu kustības pamatvērtībām ir labestība, mēs nevienu nevainojam un neapsūdzam,” norāda S. Ādminis.

Akcijas dalībnieces Anna Vilnīte no Rīgas un Lāsma Miščenko no Tiņģeres šeit esot tāpēc, ka uzskata – ja kāds neatbrauc un nepaskatās, tad dzīvnieki neredzami piedzimst, nodzīvo un aiziet. Tā neesot godīgi.

”Es labprāt nebrauktu, jo te ir kā bērēs. Ja vēl vestu dzīvniekus, tas būtu šausmīgi,”atzīmē Lāsma.

Pievērsties vegānismam Annu pamudinājusi sirdsapziņa. ”Sākumā bija grūtāk, jo apkārtējie rauc uzacis un brīnās. Kad sešus gadus nodzīvo kā vegāns, bet joprojām esi dzīvs un vesels, vismaz skeptiskas vecmāmiņas pieklust,” viņa pastāsta.

Savukārt Lāsma sākusi domāt, ko apēd, kad atmetusi smēķēšanu. ”Sapratu, ka man nepatīk gatavot gaļu, bez tās esi paēdis un laimīgs. Mana mamma arī vairs nelieto uzturā gaļu. Tas ko viņai mācīja laikā, kad cilvēkiem vienkārši vajadzēja izdzīvot, nav tas pats, kā varam dzīvot šodien,” viņa norāda.

Vai dzīvnieku aizstāvji ņem vērā arī sociālo kontekstu? Paplakā gandrīz nav citu darbavietu, šeit darbu atrod cilvēki no visa bijušā Priekules novada un tālākas apkaimes. ”Mēs nespecializējamies sociāli ekonomiskos jautājumos,” saka S. Ādminis. Taču citur Eiropā parādās iniciatīvas, kas piedāvā tostarp konsultācijas uzņēmumu un darbinieku pārkvalifikācijai.

S. Ādminis min, ka sūtījis e-pastus SIA ”Kurzemes gaļsaimnieks”, tie palikuši bez atbildes. Sazvanījis uzņēmumu un uzzinājis, ka vadība līdz augusta beigām esot atvaļinājumā. Neviens pārstāvis pie piketētājiem neiznāca.

Uzņēmuma valdes priekšsēdētāja Aksana Jansone uzsver, ka viņai neesot skaidrs, par ko diskutēt ar dzīvnieku aizstāvjiem un par ko būtu jātaisnojas, jo licencēta kautuve strādājot stingrā kontroles institūciju uzraudzībā, ievērojot visus noteikumus, bet šoferiem veikta apmācība, kā pārvadāt dzīvniekus.

Viņa pastāsta ”Kurzemes Vārdam”, ka tikai no kāda darbinieka, kurš redzējis ierakstu vietnē Facebook, uzzinājusi, ka akcijas dalībnieki tiešām ir atbraukuši. ”Mēs visu laiku skatījāmies pie centrālajiem vārtiem, ka neviena nav. Bet viņi stāv pie Priekules ceļa, pie vārtiem, kurus nelieto!” saka vadītāja. Turklāt dzīvnieku transports šajā laikā nebraucot. ”Brauc divas mašīnas dienā ar 12 stundu intervālu, kas vajadzīgs, lai cūkas šeit atpūšas un nomierinās. No rīta ieved līdz pulksten desmitiem, otra mašīna brauc vakarā. Te nav tik liela kautuve, ka ik pēc stundas cūkas pieved,” viņa pastāsta.